Teātra vēsture

Ogres kā pilsētas izveide saistāma ar dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga izbūvi 19.gs otrajā pusē. Tā veicināja rīdzinieku interesi par gleznaino, skaisto vietu, kura, kļūstot pieejama, tika izvēlēta par vietu, kurā baudīt vasaru, svaigo gaisu, zaļumus. Paši vasarnieki kļuva par pasākumu pirmajiem organizatoriem, īstenotājiem un dalībniekiem. 19. gs. beigās brīvdabas pasākumi (gan izrādes, gan koru, dejotāju uzstāšanās) tika rīkoti laukumā pretī Ogres luterāņu baznīcai, toreiz sauktā par Spēļu laukumu.

Savukārt pirmās ziņas par teātra spēlēšanu Ogres apvidū saistāmas ar dzejnieku, skolotāju, jaunlatvieti Ausekli jeb Miķeli Krogzemi (1850-1879). Būdams palīgskolotājs Lielvārdes draudzes skolā, Auseklis ar kājām regulāri mēro ceļu no Lielvārdes uz Ogresgalu, kur 1873. gada Ziemassvētkos “Vecuteļu” mājas lielajā saimes istabā iestudē divus viencēlienus – Vilhelma Fridriha “Istabu ar divām gultām” un Frīdriha Bekmaņa “Midzeni tiesas priekšā”. Vēlāk “Vecutelēs” tiek izrādītas arī Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”.

20. gadsimta otrajā desmitgadē izrāžu organizēšanu Ogrē sevišķi aktīvi uzņemas Sprēstiņu latviešu palīdzības biedrība. Biedrības apdzīvotā ēka netālu no Ogres dzelzceļa stacijas ir piemērota skatuves uzvedumu izrādīšanai, un teātra iestudējumi drīz vien kļūst par galveno sarīkojumu veidu. Katru gadu tiek spēlētas vairākas izrādes, repertuāru galvenokārt veido latviešu vai ārvalstu autoru komēdijas. Teātra izrādes bieži vien apvienotas ar citām sabiedriskās dzīves izklaidēm – ballēm, deklamācijas un dejas priekšnesumiem, rotaļām, konfetti, salūtu, bufeti, labdarības akcijām u. tml.

Izrādēs iesaistās ne tikai vietējie kultūras dzīves pārstāvji – Ogre Rīgas māksliniekiem ir pievilcīga ar teātrim piemērotiem apstākļiem. Kā patstāvīga organizācija 1926. gada 26. janvārī tiek dibināta Ogres Kultūras veicināšanas biedrība, kas kļūst par galveno Ogres kultūras dzīves, tostarp teātra uzvedumu, organizatoru.

Ogres teātra izveidošanās saistāma ar 1928. gadu, kad tika dibināta Ogres pilsēta un atklāts Apvienotais biedrību nams (vēlākais Tautas nams). Oficiālais teātra darbības sākuma datums – 1928. gada 25. novembris, kad Apvienoto biedrību namā notika pirmā izrāde – Dāvida Šveņķa “Smalki ļaudis”.

1929. gadā pēc Ogres Kultūras veicināšanas biedrības iniciatīvas un par biedrības finansējumu tiek uzbūvēta īpaša Dziesmu svētku koka estrāde – tā saucamais “B” laukums. Šeit notiek dažādi kultūras sarīkojumi – visbiežāk koncerti, un tieši šeit Ogres Kultūras veicināšanas biedrības paspārnē dzimst teātra spēlēšanas tradīcija Ogrē. Nozīmīga vieta Ogres teātra tradīciju attīstīšanā ir Rīgas režisoram un aktierim Eduardam Mikam, kura vadībā top ievērojami brīvdabas lieluzvedumi, kuros piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku – aktieri, koris, orķestris, dejotāji, nereti arī jātnieki ar zirgiem.

1930. gada 16. novembrī  vēsturiskajā Ogres Apvienoto biedrību namā dibināts Ogres Kultūras veicināšanas biedrības teātris, par kura vadītāju kļūst režisore Jana Bremšmite, bet trupā tiek uzņemti ir 32 aktieri.

Pēc Otrā pasaules kara Ogres teātris atsāk darbību 1948. gadā. Teātra veidotājiem bija jācīnās ar materiālām grūtībām, jānostiprina kolektīva sastāvs un jāceļ ansambļa aktieriskais līmenis, jāpadziļina zināšanas par teātra mākslas pamatprincipiem.
Svarīgu ieguldījumu Ogres teātra izaugsmē devuši tādi režisori kā Kārlis Ādernieks, Kārlis Pabriks, Kārlis Valdmanis, Marga Tetere-Valdmane, Oļģerts Dunkers, Sandra Miesniece. Visilgāk (9 gadus) ar kolektīvu strādājis Kārlis Ādernieks, iestudēdams 11 izrādes, īpaši daudz dziesmu spēļu un muzikālo izrāžu.
50.-60. gados Ogres teātrī kopumā spēlējuši vairāk nekā 120 aktieru. 50. gados tieši šeit skatuves gaitas uzsāka izcilais aktieris Gunārs Cilinskis, kurš tajā laikā mācījās Ogres Meža tehnikumā.
1967. gadā Ogres teātris ieguva Tautas teātra nosaukumu, kas apliecināja teātra līdzšinējos sasniegumus amatierteātru nozarē. Nākamā desmitgade pēc Tautas teātra titula iegūšanas ir periods, kad teātrī strādā dažādi režisori un aktieri.
1978. gadā par Ogres teātra vadītājiem kļūst režisori Biruta un Georgs Kovaļonoki. Teātrim izveidojas pastāvīga sadarbība ar dramaturģi Ventu Vecumnieci. Pirmās lomas spēlē Ogres Tautas teātra studijas audzēkņi, kas vēlāk kļūst par Ogres teātra ansambļa kodolu.
Šajā periodā teātra repertuārā nozīmīga vieta atvēlēta latviešu autoru darbiem – R. Blaumaņa, A. Brigaderes, J. Jaunsudrabiņa, G. Priedes, H. Gulbja lugām. Par īpašu notikumu kļūst R. Blaumaņa „Skroderdienu Silmačos” iestudējums 1987. gadā, kura atjaunotā versija (Jāņa Kaijaka režijā) joprojām ir Ogres teātra aktīvajā repertuārā. Līdzās latviešu autoru lugām Ogres teātrī iestudēta arī pasaules klasika – K. Goldoni, A. Čehova, E. Hemingveja, Č. Dikensa u. c. autoru darbi.
No 2004. līdz 2007. gadam teātri vada galvenais režisors Uģis Tīrums. Viņš iestudējis gan izrādes bērniem, kā “Pifa piedzīvojumi”, gan muzikālas komēdijas, kā “Meldermeitiņa”. Tapuši arī klasikas iestudējumi – Aspazijas “Ragana”, K. Goldoni “Divu kungu kalps” u. c.