Līvija Akurātere “Uz vienas stīgas. A una corda”
Ogres Teātra studijas dzejas uzvedums
2019. gadā Ogres teātris ieguva pirmo Līvijas Akurāteres vārdā nosaukto izcilības balvu. Kad 2022. gadā Cesvaines Kultūras veicināšanas biedrība izdeva Līvijai Akurāterei veltīto grāmatu “A una corda. Uz vienas stīgas”, grāmatā publicētie pašas teātra zinātnieces dažādos dzīves posmos rakstītie dzejoļi kļuva par iedvesmas avotu īpašam dzejas uzvedumam, iesaistot gan Ogres Teātra studijas dalībniekus, gan aktierus.
Teātra kritiķe, zinātniece, pedagoģe, rakstniece Līvija Akurātere (1925-2017) Latvijas kultūras vēsturē palikusi ar savu lielo un nesavtīgo teātra mīlestību, aristokrātisko smalkumu un neizsīkstošo enerģiju.
Līvijas Akurāteres devums teātra un kino kritikā saistāms ar neskaitāmām publikācijām periodikā un dažādos almanahos, teātra zinātnē – ar viņas sarakstītajām monogrāfijām, kas veltītas gan teātra mākslai, gan izciliem aktieriem (“Aktiermāksla latviešu teātrī” (1983), “Artūrs Filipsons” (1970), “Emīlija Viesture” (1976), “Gunārs Cilinskis” (1978) u.c.), bet pedagoģijā – ar saistošajām teātra vēstures lekcijām topošajiem aktieriem un režisoriem. Savukārt īpaša bija Līvijas Akurāteres saikne ar amatierteātri – skatoties izrādes gandrīz vai ar aizturētu elpu, nelaižot garām ne mirkli no uz skatuves notiekošā, redzēto analizējot gudri, asprātīgi, dažkārt ironiski un dzēlīgi, taču ar tik lielu teātra mīlestību, ka neviens režisors vai aktieris uz viņu nespēja apvainoties. Un visi gribēja zināt, ko Līvija teica par izrādi. Savukārt amatierteātru ballēs vislielākā dejotāja bija tieši Līvija.
“Līvijas sacerētie dzejoļi man neatraujami saistās ar viņas personību un laiku, kurā tie rakstīti. Tie ir kā dienasgrāmata, kurā fiksētas pārdomas un izjūtas, piedzīvojot Ulmaņlaiku un karu, pirmās simpātijas un draugu zaudējumu, krievu ienākšanu Latvijā, tālāk jau studiju gadus un tālāko ceļu… Šaubos, vai viņai pašai būtu ienācis prātā šos dzejoļus publicēt, jo dzejas forma jau bija tikai līdzeklis, kā izteikt katra konkrētā brīža izjūtas. Šie dzejoļi atklāj vēl kādu Līvijas Akurāteres personības šķautni, kuru tā neatklāja svešiem un kas ir kā apliecinājums Līvijas spēkam, jo, esot iekšā sava laika dzīves mutulī, strādājot tā saucamajā “ideoloģiskajā frontē”, viņa turēja savā sirdī brīvo Latviju un nepārstāja tai ticēt. Bez skaļiem vārdiem, bet tā, kā Līvija darīja visu – ar visu sirdi.” /Jānis Kaijaks, režisors/
Pirmizrāde: 2023. gada 18. februārī
Izrādes ilgums: 1h 15min (bez starpbrīža)
Radošā komanda:
Režija, scenārijs – Jānis Kaijaks
Vizuālais noformējums – Ilze Kupča-Ziemele
Gaisma, skaņa – Mārtiņš Andersons, Austra Matveja
Radošā direktore – Ieva Rodiņa
Lomās:
Ramona Rubene
Madara Juška-Grundberga
Elizabete Darge
Annija Norberte
Ieva Mora
Juris Jurāns
Nauris Pinne
Mārtiņš Apsītis
Anete Ance Auziņa vai Karmena Arbidāne
Madara Grasmane vai Lāsma Trukšāne
Lienīte Audare vai Emīlija Beate Bite
Anita Saukane
Astra Kolberga
Margarita Lutere vai Maija Vilima-Kravale
Sarmīte Krauze
Apbalvojumi:
- “Gada spilgtākais notikums” – Ogres novada Jauniešu gada balva 2023
Foto: Ieva Rodiņa
Atbalsta:
Atsauksmes:
– Ieva Akuratere, mūziķe: Paldies par skaisto, profesionālo izrādi “Uz vienas stīgas”! Pēc izrādes rodas daudzas jaunas inspirācijas par māmiņas būtību, un svarīgākā, ka Līvijas Akurāteres personiskā sevis uztveres koncentrācija bija tik spēcīga, ka spēja radīt vispārcilvēciska altruisma enerģiju un kļūt par viena cilvēka radītu milzīgu patvērumu daudziem līdzcilvēkiem.
– Daiga, skatītāja: Paldies par izrādi – tas bija patiesi īsts dzejas baudījums! Brīnišķīgi lasīta dzeja, tik tēlaini un nesamāksloti, ka aizkustināja un saviļņoja un turēja savā varā visu laiku no sākuma līdz beigām. Gan scenogrāfija, gan horeogrāfija, gan režija, tērpi un gaismas – viss bija lieliski! Viss aktieru ansamblis bija uz vienas stīgas un dvēselē paķēra arī mani un izveda cauri izrādei, cauri Līvijas Akurāteres dzīvei, kas ierakstīta dzejā, uz vienas, tās pašas stīgas. Un dziesmas motīvs, kas vijās cauri – “Apvij rokas” – tik brīnišķīgi iederējās, gluži tāpat kā tamborētās apkaklītes. PALDIES!
– Inguna, skatītāja: Noteikti, noteikti, noteikti rodiet iespēju sadzirdēt šo stīgu Ogres teātra pieskārienā. Neizsakāmi patīkami sajust, kā jaunieši dzer dzeju dziļiem malkiem, cenšoties katrā pilienā izjust nezināmas dzīves garšas. Un neviļus sariešas savas jaunības atmiņu lāses acu kaktiņos, cik patiesi! Dreskods – baltu mežģīņu apkaklīte – kautrīgas līnijas tiklā burvība.
– Daiga, skatītāja: Es līdz šim tā pilnīgi godīgi varēju teikt, ka neesmu izteikta dzejas cienītāja, bet šis bija kaut kas fenomenāls – kaut kas, kas apgrieza manu pārliecību kājām gaisā… Es nekad nedomāju, ka no dzejas var rasties kaut kas tik ļoti paņemošs, sirdi plosošs. Šis ir kaut kas ļoti vairāk nekā meistardarbs, ja vien ir iespējams, no visas sirds iesaku noskatīties